Kā naudu pelna bankas?

banka

Iedomājoties vārdu “banka”, lielākai daļai cilvēku prātā nāk dažādas asociācijas, kas lielākoties saistītas ar naudu, tās uzglabāšanu, darījumiem un līgumiem. Kāds, iespējams, uzreiz prātā iztēlojas ēku, kurā atrodas seifs, kas pilns ar naudu. Patiesībā šajā iestādē darbojas finanšu uzņēmums, kura galvenie uzdevumi ir: būt kreditoru un aizņēmēju starpniekam, tirgoties ar naudas kapitāliem, kā arī nodarboties ar valūtām un vērtspapīriem. Papildus jau iepriekš minētajam, šīs iestādes piedāvā saviem klientiem arī citus pakalpojumus, bet pats galvenais to uzdevums ir – censties nopelnīt un gūt pēc iespējas vairāk naudas. Lai to izdarītu, līdzekļus nepieciešams ieguldīt dažādos veidos – kreditēšanā, darījumos vērtspapīru tirgū un citos pakalpojumos.

Viens no šādiem pakalpojumiem, kurus izmanto daudzas personas, ir krājkonti. Cilvēks nosaka konkrētu summu, kuru vēlas noguldīt savā krājkontā. Savukārt peļņas apjoms, kādu noguldītājs iegūst, ir atkarīgs no tā, cik ilgi nauda ir bijusi šajā kontā. Lai arī krājkonti tiek uzskatīti par vienu no drošākajiem veidiem, kā uzglabāt naudu, iegūtā peļņa no tiem ir salīdzinoši neliela. Šis pakalpojums noguldītājam ir izdevīgs tad, ja noguldīta tiek apjomīga naudas summa, un tas tiek darīts uz ilgāku laika periodu, nevis tikai pāris mēnešiem.

Arī citi šo iestāžu pakalpojumu – ieguldījumi vērtspapīros, depozītos un akcijās, darbojas pēc līdzīga principa kā krājkonti. Tomēr, veidojot šādas investīcijas, jārēķinās ar risku, ka peļņu iespējams arī negūt. Protams, jo riskantāks būs ieguldījums, augstāki būs arī iespējamie procenti un peļņa, kuru veiksmes gadījumā saņems klients.

bankomāts

Kā tika minēts, komercbankas gūst ienākumus arī no spekulatīva rakstura darījumiem ar vērtspapīriem un to pārvērtēšanas, kā arī no ārvalstu valūtu konvertācijas un pārvērtēšanas.

Jebkura veida naudas uzkrājumu veidošana krājkontos ir pielīdzināma aizdevumiem – svarīgākā atšķirība ir tā, ka naudu iestādei dod cilvēks, to noguldot. Kad līdzekļi ieguldīti, konkrētā iestāde tos var izmantot dažādās investīcijās, kuras klients izvēlējies vai arī tajās, kur uzņēmumam iespējams gūt lielāko peļņu.

No tā var secināt, ka bankas klienti patiesībā darbojas kā aizdevēji, kuri uz noteiktu laiku iedod šai iestādei naudu, kuru tā, savukārt, izmanto citos darījumos, lai gūtu ienākumus. Ja cilvēki nenoguldītu naudu, šīs kredītiestādes neeksistētu un nespētu pelnīt. Katrs eiro, kuru klienti iegulda, tiek apgrozīts un izmantots. Turklāt naudu, kuru iegulda viena persona, iespējams ne tikai investēt, bet arī aizdot. Piemēram, kāds klients, lai gūtu peļņu, savā krājkontā uz gadu vēlas noguldīt apjomīgu naudas summu,. Šajā laika periodā iestādei, kurā nauda atrodas, noguldītos līdzekļus ir iespējams izmantot citos veidos, piemēram, izsniedzot tos kredītā kādai citai personai. Tā kā kredītu procentu likmes ir augstākas nekā noguldījumiem, aizņēmējs pēc noteiktā laika atgriezīs lielāku naudas summu, kuras daļa tiks izsniegta krājkonta īpašniekam, ietverot arī procentus, bet atlikums paliks kredītiestādei.

Aizdevumu procenti un komisijas maksas par sniegtajiem pakalpojumiem ir nozīmīgākie šāda veda iestāžu ienākumu avoti. Izmantojot dažādus finanšu pakalpojumus, piemēram, maksājumus internetbankā, pārskaitījumus, kā arī ņemot kredītus, klienti nodrošina šo kredītiestāžu pastāvēšanu.

To, cik liela peļņa tiek gūta no komisijas maksām, parasti nosaka iestāžu politika, darbības virzieni un izvēlētie tirgus sektori (lielie vai mazie uzņēmumi, privātpersonas utt.). No pārskaitījumu veikšanas gūtā peļņa veido ievērojamu daļu no Latvijas valsts komercbanku ienākumiem, tam seko arī klientu norēķinu kontu uzturēšana un apkalpošana, maksājumu karšu apkalpošana, kreditēšana un skaidrās naudas darījumi. Protams, peļņa tiek gūta arī no attālinātās klientu apkalpošanas ne tikai Latvijā, bet arī kādā no citām valstīm (darījumi internetbankā), kā arī garantiju izsniegšanas, operācijām ar akreditīviem, inkasācijas pakalpojumiem u.c., kas arī tiek veikti, vadoties pēc konkrētās iestādes politikas. Jāpiemin, ka, līdz ar tehnoloģiju attīstību un internetbanku ieviešanu, naudas darījumu veikšana ir kļuvusi daudz vienkāršāka, tos iespējams kontrolēt, izmantojot ne tikai datoru, bet arī mobilos telefonus.

Palielinoties kopējiem ienākumiem, komercbankas var paplašināt filiāļu un norēķinu grupu tīklu. Šie ieguldījumi veicina klientu skaita pieaugumu, paaugstina klientu apkalpošanas līmeni un paplašina pakalpojumu klāstu, kā rezultātā tiek nodrošināta šo iestāžu ienākumu palielināšanās.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *