Budžeta plānošana: kā izveidot budžetu, kas strādā

kredītlīnijasDzīvesveidam atbilstoša budžeta izveide var palīdzēt ātrāk sasniegt savus mērķus. Taču, lai arī teorētiski tas šķiet vienkāršs uzdevums, praksē tas var radīt grūtības.

Viens no tipiskākajiem šķēršļiem ceļā uz efektīvu budžetu – tas tiek saistīts ar ierobežojumiem. Patiesībā ir gluži pretēji – budžeta plānošana sniedz lielāku brīvību un iespēju īstenot tās ieceres, kas patiešām ir svarīgas.

Kādēļ budžeta plānošana neizdodas?

Daudzi cilvēki nav apmierināti ar savu budžetu, jo tas nedarbojas. Izvirzītie mērķi netiek sasniegti, neparedzētas situācijas izjauc visus plānus vai arī vienkārši šķiet, ka ienākumi ir pārāk mazi, lai ar tiem segtu visus izdevumus. Taču, ievērojot dažus pamatnoteikumus, budžeta veidošana var būt daudz efektīvāka.

Ja Tavs budžeta plāns nestrādā, iespējams:

  • Tas ir pārāk sarežģīts – cilvēkiem ir tendence padarīt budžetu sarežģītāku, nekā vajadzīgs;
  • Tas neatspoguļo Tavas vērtības – budžetam ir jāpalīdz sasniegt Tavus mērķus , tādēļ svarīgi, lai tas atbilst tieši Tavām vajadzībām un vērtībām;
  • Tas neatbilst reālajai situācijai – budžeta plāns jāveido atbilstoši reālajiem ienākumiem un naudas tērēšanas paradumiem, nevis iedomātiem ideāliem

Veidi, kā izveidot budžetu un sekot līdzi tā izpildei ir dažādi – katram jāatrod tāds, kas ir atbilstošāks viņa vajadzībām.

Kā plānot budžetu?

Viens no variantiem, kā izveidot vienkāršu, efektīvu budžetu, ir sekot trīs vienkāršiem soļiem:

  1. Izvērtēt savas kredītsaistības – šobrīd populāras ir kredītlīnijas un citi aizdevumi, kas ļauj īstenot dažādas ieceres. Lai izveidotu budžetu, kas darbojas, kredītsaistību segšana jāizvirza kā viena no prioritātēm. Būtiski arī rūpīgi izvērtēt savas finansiālās iespējas un aizņemties tikai tad, ja tas patiešām nepieciešams.
  2. Ieguldīt vai novirzīt uzkrājumam 20 % no saviem ienākumiem;
  3. Dzīvot no atlikušajiem 80%.

Tomēr šāda sistēma daļai cilvēku var izrādīties pārāk brīva, tādēļ dzīves vajadzību nodrošināšanai atvēlētos 80% var sadalīt vēl vairākās kategorijās. Piemēram – obligātie maksājumi, neregulārās izmaksas, izklaidei. Tas, cik daudz katrai no šīm kategorijām atvēlēt, atkarīgs no paša individuālajām vajadzībām.